Jūs aplūkojat arhīvu Publikācijas.

paba.eu avatārs

by paba.eu

Riski karojot kodolvalstī (Ukrainā)

Septembris 11, 2014 in Jaunumi, Publikācijas

Faktiski gandrīz pirmo reizi pasaules vēsturē aktīva kara darbība notiek valstī, kurā atrodas darbojošies jaudīgi kodolreaktori. Ar Krievijas nu jau ļoti grūti noslēpjamo iebrukumu Ukrainā, mēs pirmo reizi redzam, ka faktiski ir uzsākta kara darbība valstī, kurā ir darbojošies kodolreaktori. Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

Adios, Metlife! – Latviju atstāj vēl viens apdrošinātājs

Augusts 22, 2014 in Jaunumi, Publikācijas

Šoreiz Latviju visai klusi atstāj viens no pasaules lielākajiem dzīvības apdrošinātājiem – Metlife. Uz modernās biroja ēkas K.Ulmaņa gatvē 86F jau kādu laiku stāv paziņojums par telpu izīrēšanu. Te vietā ir jautājums – kāpēc? Kas notiek Latvijā? Metlife lēmums likvidēt savu Latvijas filiāli nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcijām, bet gan tā ir citu apstākļu izsaukta attīstība. Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

Kurš maksās par Malaysia Airlines traģisko reisu MH17?

Jūlijs 24, 2014 in Publikācijas

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav – tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē,  tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir ko slēpt.

Lielais bojā gājušo ES valstu (īpaši Nīderlandes) pilsoņu daudzums vedina prognozēt, ka Eiropas Savienības spiediens par atbildīgo noskaidrošanu un taisnīgām kompensācijām būs liels un ilgs. Ņemot vērā lielo rietumu valstu pilsoņu daudzumu lidmašīnā, visticamākais, ka arī civiltiesiskās kompensāciju prasības varētu būt visai lielas. Visai ticami, ka no cietušo puses arī pret Krievijas valdību varētu tikt ierosināti tiesas procesi ar prasībām pēc kompensācijas. Salīdzinājumam Rietumeiropā vispārpieņemta kompensācija par autoavārijā bojā gājušu nepilngadīgu personu ir ap 1 000 000 EUR, bet par pilngadīgu personu kompensācija pamatā mēdz būt saistīta ar personas prognozēto mūža ienākumu lielumu, kam pievienota klāt arī tā saucamā morālā zaudējuma kompensācija.

Vai kompensācijas cietušie vai arī pati aviolīnija Malaysia Airlines varētu saņemt no apdrošināšanas? Kara darbības zona parasti mēdz būt izņēmums kompensācijām, bet starptautiskā avio apdrošināšana ar īpašiem paplašinājumiem parasti sedz arī kara un terorismu risku. Individuālo pasažieru ceļojumu polises Nīderlandē, iespējams, var segt terorismu, lai gan Latvijas praksē (Latvijā nopērkamajām polisēm) ceļojumu apdrošināšanā terorisms un kara darbības zona praktiski vienmēr ir izņēmums. Dzīvības apdrošināšanā sabiedrības ar labiem nosacījumiem maksā atlīdzību gan pie terorisma gadījumiem, gan arī kara darbības zonā, ja persona tur nokļuvusi īslaicīgi, bez mērķa aktīvi piedalīties. Formāli reiss MH17 varētu arī nebūt atradies kara darbības zonā, jo tas lidoja apmēram 100 metrus augstāk par kara darbības zonas „oficiāli maksimālo augstumu” – „no fly” zona ir līdz 9754 metriem. Jau pieminējām, ka aviācijas apdrošināšanas programmās pastāv arī atsevišķs „kara zonas” apdrošinājums, kurš maksā kompensācijas arī par kara zonā notriektām lidmašīnām vai citādi izraisītiem negadījumiem. Piemēram, ASV reģistrētām lidmašīnām „kara risku apdrošinājumu” piedāvā FAA (Federālā aviācijas administrācija), bet šāds segums ir pieejams arī atvērtā aviācijas apdrošināšanas tirgū. Pagaidām gan nav ziņu vai Malaizijas aviolīnijas būtu šādu apdrošinājumu iegādājušās, tāpat kā tas nav no publiskiem avotiem zināms arī par Air Baltic.

Saskaņā ar Monreālas starptautisko avio konvenciju, Malaysia Airlines ir pienākums izmaksāt kompensācijas par katru bojā gājušo pasažieri līdz 170 000 USD apmērā neatkarīgi no lidmašīnas bojāejas iemesliem. Ja tiks pierādīta Krievijas līdzdalība reisa MH17 notriekšanā, tad, protams, būs arī jautājums par kompensācijām un to apmēru, jo uz vainīgo vai atbildīgo pusi Monreālas konvencija diez vai tiks attiecināta.

Ir maz precedentu par valstu armiju atbildību šādos gadījumos. Viens no tiem varētu būt slavenais Pan Am Flight 103 (Lockerbie bombing) gadījums 1988.gadā, kad Lībijas toreizējā vadoņa M. Kadafi uzdevumā Lībijas slepeno dienestu virsnieks Abdelbaset al-Megrahi organizēja šīs lidmašīnas uzspridzināšanu virs Skotijas, nogalinot 270 cilvēkus. Upuru kompensācijai Lībijas valdība (M. Kadafi) 2002.gadā piedāvāja 2,7 miljardus USD (10 miljonus USD par personu), bet gala rezultāta kompensācija bija apmēram 8 miljoni USD par personu, no kuras gan tika novilkti 2,5 miljoni juriskie izdevumi. Kopumā kompensāciju apjoms par šo lidmašīnu bija 2,16 miljardi USD, bet te svarīgi atzīmēt, ka Lībija papildus cīnījās par starptautisko sankciju atcelšanu un tas bija iemels, kura dēļ tika maksāts krietni daudz.. Var gadīties, ka arī Krievijai vēlāk būs jācīnās par sankciju atcelšanu, kur sarunu priekšmets būs arī kompensācijas.

1988.gadā ASV kara kuģis Vincennes, kļūdaini noturot to par militāro lidmašīnu, ar raķeti notrieca Irānas pasažieru lidmašīnu Air Flight 655, kura ar 290 pasažieriem lidoja no Teherānas uz Dubaju. Par to ASV pēc garām sarunām 1996.gadā samaksāja kompensāciju kopā 61,8 miljonu USD apmērā (213 000 USD par katru bojāgājušo).

Arī pašai Ukrainai nesenā pagātnē ir gadījusies kontraversiāla situācija, kur kopumā tiek uzskatīts, ka ar Ukrainas armijas raķeti S-200 2001.gadā virs Melnās Jūras ir notriekta Sibīrijas Aviolīniju lidmašīna Telaviva – Novosibirska (reiss Nr. 812). Toreiz bojā gāja 78 cilvēki, un Ukraina 2003.gadā vienojās ar Izraēlu par 200 000 USD kompensāciju par katru pasažieri.  Līdzīga vienošanās 2004.gadā tika panākta arī ar Krieviju. Kompensācija gan bija ex gratia – tas nozīmē, ka Ukraina neatzina ne savu vainu un ne arī atbildību. Arī vēlākie civiltiesiskie procesi par kompnesācijām Ukrainas vainu un atbildību nav konstatējuši. Par pašu lidmašīnu Ukraina nemaksāja, lai gan Siberian Airlines prasīja 15 miljonus USD.

paba.eu avatārs

by paba.eu

AAS Balta īpašnieku maiņa un uzņēmuma vēsture

Jūlijs 2, 2014 in Publikācijas

Apdrošināšanas akciju sabiedrība Balta (AAS Balta) nu ir oficiāli nomainījusi savus īpašniekus. No lielākā Apvienotās Karalistes apdrošinātāja RSA Insurance Group  to ir nopircis  Polijas lielākais apdrošinātājs PZU, kurš salīdzinoši nesen ienāca arī Latvijas tirgū. Kāpēc tas ir noticis un ko mēs varam sagaidīt no Baltas un tās īpašniekiem turpmāk? Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

Apdrošināšanas brokeri iesaka sistēmu – nav OCTA, nav tehniskā apskate

Februāris 12, 2014 in Publikācijas

Soda punktu piemērošana par braukšanu bez obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) ir nepārdomāts solis, un tas liecina par valdības vēlēšanos arvien vairāk ekonomiskus jautājumus risināt ar administratīvām un birokrātiskām metodēm, uzskata Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA).
Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

Kāpēc vajadzīgi apdrošināšanas brokeri?

Decembris 14, 2013 in Publikācijas

Šobrīd ir piemērots brīdis sarunai par apdrošināšanas iepirkumiem, jo Latvijā notikuši divi lieli negadījumi – ugunsgrēks valsts prezidenta pilī un plaisas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sienā. Abi parāda zināmas problēmas ar apdrošinājuma segumu un atlīdzību savlaicīgu saņemšanu atbilstošā apmērā. Par to, kā valstī veicas ar apdrošināšanas un brokeru pakalpojumu iepirkumiem, saruna ar Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas vadītāju AGRI AUCI.

Kurš maksās par pils ugunsgrēka un mākslas muzeja plaisu radītajām sekām?

Šie abi ir valsts vai pašvaldību iepirkumi. Prezidenta pils gadījumā neiet gludi – par atlīdzībām nav zināms, kompensācija nav saņemta. Prezidenta pili ir apdrošinājis BAN (Baltijas apdrošināšanas nams), bet būvdarbu veicēju ‒ BTA. Tātad divi lielākie pašmāju apdrošinātāji, kuriem būtu jāfinansē Latvijas nacionālā objekta – Prezidenta pils ‒ atjaunošana. Šobrīd BTA ir izmaksājis nelielu atlīdzību ‒ 150 tūkstošus par negadījumā cietušajiem būvdarbiem. Kas notiks tālāk, laiks rādīs. Prezidenta pils apdrošināšanai ir sarežģīta riska pakāpe un, ja nebūtu negadījuma, visi teiktu: “Brīnišķīgi, samaksājām prēmijā tikai 3000 latu un dabūjām apdrošināšanas segumu!” Tagad, pēc ugunsgrēka, pamazām top redzamas visas apdrošināšanas līguma juridiskās nianses, visi apstākļi izgaismojas un prasa atbildes.

Kas attiecas uz Nacionālo mākslas muzeju, drīz redzēsim, kā šīs unikālās celtnes apdrošināšana ir tikusi iepirkta. Nacionālā muzeja rekonstrukcijas un būvniecības gaitā parādījās jauni ģeoloģiskie apstākļi, kuru dēļ būs jāpārveido projekts, ir radušās plaisas pirms 108 gadiem uzbūvētā ēkā. Tas radīs daudzu miljonu lielus zaudējumus, tāmju sadārdzinājumu un darbu grafiku kavējumu. Man ir aizdomas, ka daudzi apdrošināšanas defekti atklāsies, kad tiks vērtēta arhitektu, ģeodēziskās vides izvērtētāju, urbumu izpildītāju, būvdarbu vadītāju atbildība un tās segums. Parādīsies arī daudz tehnisko aspektu ‒ piemēram, vai ir notikusi sākotnējā plaisu apsekošana un izvērtēšana, kas, visticamāk, nenotika. Šis gadījums noteikti attīstīsies, jo notiks aizkavēšanās grafikā, būs jāievieš izmaiņas projektā un jāveido tāmes pārprojektēšanai. Tad redzēsim, ko no visa tā segs iepirktā un objekta īpašnieka akceptētā būvnieku apdrošināšana.

Cik sakārtota ir apdrošināšanas nozare Latvijā?

Tā pamazām sāk sakārtoties – pirmais solis, pie kā vairākus gadus strādāja Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (turpmāk – LPABA), bija veikt izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kas attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumu iepirkšanu. Brokeru pakalpojums ir jānodala no apdrošināšanas pakalpojuma, un tie abi jāiepērk atsevišķi. Apdrošināšanas pakalpojuma iepirkumā svarīgas ir trīs lietas: galvenais ‒ vai apdrošināmo risku saraksts nosedz to, kas var notikt ar objektu. Tātad vajadzīga risku analīze un apdrošināšanas prasību izstrāde. Ja vajadzīgie riski ir nosegti, tad var runāt par cenu jeb maksājamo prēmiju. Treškārt, jāvērtē, kāda ir konkrētā apdrošinātāja praktiskā pieredze ‒ kādas ir atlīdzību procedūras, laiks, ierobežojumi, izņēmumi. Ideāli būtu, ja apdrošinātājs vai brokeris būtu arī palīgs atjaunošanas darbā, iestājoties gadījumam. Latvijas praksē tā reti notiek, bieži vien Latvijā apdrošinātāji var būt arī apgrūtinājums atjaunošanas darbā.

Apdrošināšana ir pakalpojums, kura lietderība nekļūst redzama uzreiz, jo gadījumi notiek reti. Te ir jānodala veselības apdrošināšana, kur gadījumi ir ļoti bieži no cita veida apdrošināšanas, kur tie ir reti. Riska apdrošināšanas veidos parasti pircējs sajūt labumu, ja noticis negadījums. Ugunsgrēki notiek reti, savukārt veselības apdrošināšanā atlīdzības tiek saņemtas visu laiku. Tāpēc veselības apdrošināšanā lielāks kolektīvs var visai labi sajust atlīdzību maksāšanas praksi, kamēr īpašuma apdrošināšanā personisko pieredzi iegūt ir grūti.

Apdrošināšanas līgumi ir sarežģīti, jo tajos ir daudz dažādu nosacījumu, kuri visi ir svarīgi ‒ risku uzskaitījums, risku definīcijas, izņēmumi, apdrošinājuma ņēmēja pienākumi, negadījuma pieteikšana, atlīdzību izmaksas kārtība u. tml. Apdrošinātāji mēdz savus standarta līgumus noformēt tā, lai ir daudz un dažādi izņēmumi un ierobežots risku saraksts.

Pilnu rakstu lasīt šeit: http://zurnalsiepirkumi.lv/kapec-vajadzigi-apdrosinasanas-brokeri/

paba.eu avatārs

by paba.eu

Kompensācijas un atbildība Zolitūdes traģēdijā

Novembris 28, 2013 in Publikācijas

Ir notikusi lielākā katastrofa Latvijas teritorijā kopš 1950.gada, kad Rīgā pie Daugavas piestātnes apgāzās kuģis Majakovskij, noslīkstot 148 cilvēkiem.

Beidzoties glābšanas darbiem Zolitūdē, sāksies ilgstoša cietušo rehabilitācija un citu traģēdijas seku novēršanas un kompensāciju izmaksas process. Te rodas allaž neiztrūkstošais jautājums – kurš ir atbildīgs un kurš par to visu maksās? Kā arī – kādas ir šīs traģēdijas finansiālās sekas?

Parasti līdzīgu negadījumu atbildības ķēdē pirmkārt par notikušo ir atbildīgs ēku īpašnieks vai operators – šajā gadījumā veikals Maksima. ASV un anglosakšu zemēs no viņiem pirmajiem tiktu prasīta pilna atbildība dažādām kompensācijām, jo tieši viņu kontrolē bija izvēlēties un iesaistīt visus pārējos iespējamos atbildīgos un pārbaudīt to veiktā darba kvalitāti. Tāpat tieši telpu īpašnieku un galveno operatoru atbildībā ir pārliecināties par to, ka tiek izvēlēti pienācīgi celtniecības vai remonta darbu veicēji un par to, ka visiem iesaistītajiem ir pietiekams finansiāls nodrošinājums lai segtu iespējamo zaudējumu finansiālās sekas. Tas ir tikai taisnīgi, ka ja gadījumā izrādīsies, ka Maksima nav nodrošinājusi pietiekami atbildīgus apakšuzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, vai, ka Maxima nav izvēlējusies veikalam piemērotu (šajā gadījumā drošu un ekspluatācijai piemērotu) telpu nomu, tad Maksimai pašai būtu jāsedz gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem nodarītie zaudējumi. Tā ir veikala operatora viena no galvenajām atbildībām: nodrošināt drošu veikala vidi darbiniekiem un apmeklētājiem. Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

AAS Balva In memoriam

Jūnijs 19, 2013 in Publikācijas

Ar Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 17. jūnija lēmumu  labākos medību laukos aizgājusi Latvijas vecākā apdrošināšanas sabiedrība AAS Balva. Balva dibināta 1992. gadā un tās sākumstruktūrā bija izmantoti PSRS laikā funkcionējušās sabiedrības Ingosstrah elementi. Otra no divām tolaik PSRS esošajām apdrošināšanas sabiedrībām – Gosstrah juridiskā mantiniece ir AAS “SEB Dzīvības apdrošināšana”, kura kopā ar nesen dibināto AAS “Citadele Life” ir „pēdējie mohikāņi” no Latvijā reģistrētajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām. Read the rest of this entry →