Jūs aplūkojat arhīvu Publikācijas.

paba.eu avatārs

by paba.eu

Riski karojot kodolvalstī (Ukrainā)

Septembris 11, 2014 in Jaunumi, Publikācijas

Faktiski gandr?z pirmo reizi pasaules v?stur? akt?va kara darb?ba notiek valst?, kur? atrodas darbojošies jaud?gi kodolreaktori. Ar Krievijas nu jau ?oti gr?ti nosl?pjamo iebrukumu Ukrain?, m?s pirmo reizi redzam, ka faktiski ir uzs?kta kara darb?ba valst?, kur? ir darbojošies kodolreaktori. Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

Adios, Metlife! – Latviju atstāj vēl viens apdrošinātājs

Augusts 22, 2014 in Jaunumi, Publikācijas

Šoreiz Latviju visai klusi atst?j viens no pasaules liel?kajiem dz?v?bas apdrošin?t?jiem – Metlife. Uz modern?s biroja ?kas K.Ulma?a gatv? 86F jau k?du laiku st?v pazi?ojums par telpu iz?r?šanu. Te viet? ir jaut?jums – k?p?c? Kas notiek Latvij?? Metlife l?mums likvid?t savu Latvijas fili?li nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcij?m, bet gan t? ir citu apst?k?u izsaukta att?st?ba. Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

Kurš maksās par Malaysia Airlines traģisko reisu MH17?

Jūlijs 24, 2014 in Publikācijas

Ukrain? virs Krem?a atbalst?t?s kara darb?bas zonas notriekt? lidmaš?na ar 298 boj? g?jušajiem ir viens no liel?kajiem avi?cijas negad?jumiem pasaul?. Š?dos gad?jumos neizb?gami rodas ar? jaut?jums par to kurš un vai kompens?s zaud?jumus un k?d? apm?r?. Cik lieli visp?r ir zaud?jumi un k?da ir bijusi l?dzšin?j? prakse pasaul?? Svar?gs aspekts ir ar? lidmaš?nas lidošana p?ri kara darb?bas zonai un vai t? ofici?li skait?s kara darb?bas zona, vai varb?t tom?r juridiski izr?d?sies, ka lidmaš?nu notrieca teroristi – visa š? inform?cija ietekm?s l?mumus par kompens?cijas lielumiem un par aviosabiedr?bas atbild?bu.

J?atz?m?, ka liel? augstum? lidot p?ri kara darb?bas zon?m ir pasaules aviosabiedr?bu regul?ra prakse. Katru dienu t?kstošiem lidmaš?nu lido p?ri viet?m ar daž?du kara darb?bas aktivit?ti. P?ri nemier?gajam Ukrainas austrumu re?ionam l?dz pag?jušajai ned??ai katru dienu lidoja pasažieru lidmaš?nas, un ar? reisa MH17 notriekšanas p?cpusdien? tur gais? atrad?s vair?ku aviosabiedr?bu lidmaš?nas. Tiek uzskat?ts, ka lidot 10 000 metru augstum? ir sal?dzinoši droši, jo ar roku p?rn?s?jam?s pretgaisa ra?etes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un l?dz?giem grup?jumiem augsti att?st?tu pretgaisa aizsardz?bas iero?u nav – t?di ir tikai lielu valstu ofici?lam armij?m. Pat ar?bu un rietumu atbalst?tajiem S?rijas nemierniekiem pretgaisa aizsardz?bas iero?i netiek izsniegti, par ko gan vi?i regul?ri s?dzas. Tom?r, k? secin?ms no publik?cij?m pasaules pres?,  tad Ukrainas nemiernieki tiek apg?d?ti ar daudz jaud?g?kiem iero?iem, tai skait? pretgaisa aizsardz?bas ra?et?m. Šobr?d masu medijos cirkul? zi?as un versijas par to, ka Malaizijas lidmaš?nu notrieca Krievijas atbalst?tais grup?jums ar Krievijas armijas pieg?d?tu ra?eti BUK, lai gan domas dal?s par to vai pašu ra?eti izš?va Krievijas armijas person?ls vai ar? t?s atbalst?tie milit?rie form?jumi. Apst?klis, ka milit?rie form?jumi cenšas ierobežot piek?uvi pie lidmaš?nas atliek?m un pier?d?jumiem, netieši liecina, ka vi?iem vai vi?u atbalst?t?jiem ir ko sl?pt.

Lielais boj? g?jušo ES valstu (?paši N?derlandes) pilso?u daudzums vedina prognoz?t, ka Eiropas Savien?bas spiediens par atbild?go noskaidrošanu un taisn?g?m kompens?cij?m b?s liels un ilgs. ?emot v?r? lielo rietumu valstu pilso?u daudzumu lidmaš?n?, visticam?kais, ka ar? civiltiesisk?s kompens?ciju pras?bas var?tu b?t visai lielas. Visai ticami, ka no cietušo puses ar? pret Krievijas vald?bu var?tu tikt ierosin?ti tiesas procesi ar pras?b?m p?c kompens?cijas. Sal?dzin?jumam Rietumeirop? visp?rpie?emta kompens?cija par autoav?rij? boj? g?jušu nepilngad?gu personu ir ap 1 000 000 EUR, bet par pilngad?gu personu kompens?cija pamat? m?dz b?t saist?ta ar personas prognoz?to m?ža ien?kumu lielumu, kam pievienota kl?t ar? t? saucam? mor?l? zaud?juma kompens?cija.

Vai kompens?cijas cietušie vai ar? pati aviol?nija Malaysia Airlines var?tu sa?emt no apdrošin?šanas? Kara darb?bas zona parasti m?dz b?t iz??mums kompens?cij?m, bet starptautisk? avio apdrošin?šana ar ?pašiem paplašin?jumiem parasti sedz ar? kara un terorismu risku. Individu?lo pasažieru ce?ojumu polises N?derland?, iesp?jams, var segt terorismu, lai gan Latvijas praks? (Latvij? nop?rkamaj?m polis?m) ce?ojumu apdrošin?šan? terorisms un kara darb?bas zona praktiski vienm?r ir iz??mums. Dz?v?bas apdrošin?šan? sabiedr?bas ar labiem nosac?jumiem maks? atl?dz?bu gan pie terorisma gad?jumiem, gan ar? kara darb?bas zon?, ja persona tur nok?uvusi ?slaic?gi, bez m?r?a akt?vi piedal?ties. Form?li reiss MH17 var?tu ar? neb?t atradies kara darb?bas zon?, jo tas lidoja apm?ram 100 metrus augst?k par kara darb?bas zonas „ofici?li maksim?lo augstumu” – „no fly” zona ir l?dz 9754 metriem. Jau piemin?j?m, ka avi?cijas apdrošin?šanas programm?s past?v ar? atseviš?s „kara zonas” apdrošin?jums, kurš maks? kompens?cijas ar? par kara zon? notriekt?m lidmaš?n?m vai cit?di izrais?tiem negad?jumiem. Piem?ram, ASV re?istr?t?m lidmaš?n?m „kara risku apdrošin?jumu” pied?v? FAA (Feder?l? avi?cijas administr?cija), bet š?ds segums ir pieejams ar? atv?rt? avi?cijas apdrošin?šanas tirg?. Pagaid?m gan nav zi?u vai Malaizijas aviol?nijas b?tu š?du apdrošin?jumu ieg?d?juš?s, t?pat k? tas nav no publiskiem avotiem zin?ms ar? par Air Baltic.

Saska?? ar Monre?las starptautisko avio konvenciju, Malaysia Airlines ir pien?kums izmaks?t kompens?cijas par katru boj? g?jušo pasažieri l?dz 170 000 USD apm?r? neatkar?gi no lidmaš?nas boj?ejas iemesliem. Ja tiks pier?d?ta Krievijas l?dzdal?ba reisa MH17 notriekšan?, tad, protams, b?s ar? jaut?jums par kompens?cij?m un to apm?ru, jo uz vain?go vai atbild?go pusi Monre?las konvencija diez vai tiks attiecin?ta.

Ir maz precedentu par valstu armiju atbild?bu š?dos gad?jumos. Viens no tiem var?tu b?t slavenais Pan Am Flight 103 (Lockerbie bombing) gad?jums 1988.gad?, kad L?bijas toreiz?j? vado?a M. Kadafi uzdevum? L?bijas slepeno dienestu virsnieks Abdelbaset al-Megrahi organiz?ja š?s lidmaš?nas uzspridzin?šanu virs Skotijas, nogalinot 270 cilv?kus. Upuru kompens?cijai L?bijas vald?ba (M. Kadafi) 2002.gad? pied?v?ja 2,7 miljardus USD (10 miljonus USD par personu), bet gala rezult?ta kompens?cija bija apm?ram 8 miljoni USD par personu, no kuras gan tika novilkti 2,5 miljoni juriskie izdevumi. Kopum? kompens?ciju apjoms par šo lidmaš?nu bija 2,16 miljardi USD, bet te svar?gi atz?m?t, ka L?bija papildus c?n?j?s par starptautisko sankciju atcelšanu un tas bija iemels, kura d?? tika maks?ts krietni daudz.. Var gad?ties, ka ar? Krievijai v?l?k b?s j?c?n?s par sankciju atcelšanu, kur sarunu priekšmets b?s ar? kompens?cijas.

1988.gad? ASV kara ku?is Vincennes, k??daini noturot to par milit?ro lidmaš?nu, ar ra?eti notrieca Ir?nas pasažieru lidmaš?nu Air Flight 655, kura ar 290 pasažieriem lidoja no Teher?nas uz Dubaju. Par to ASV p?c gar?m sarun?m 1996.gad? samaks?ja kompens?ciju kop? 61,8 miljonu USD apm?r? (213 000 USD par katru boj?g?jušo).

Ar? pašai Ukrainai nesen? pag?tn? ir gad?jusies kontraversi?la situ?cija, kur kopum? tiek uzskat?ts, ka ar Ukrainas armijas ra?eti S-200 2001.gad? virs Meln?s J?ras ir notriekta Sib?rijas Aviol?niju lidmaš?na Telaviva – Novosibirska (reiss Nr. 812). Toreiz boj? g?ja 78 cilv?ki, un Ukraina 2003.gad? vienoj?s ar Izra?lu par 200 000 USD kompens?ciju par katru pasažieri.  L?dz?ga vienošan?s 2004.gad? tika pan?kta ar? ar Krieviju. Kompens?cija gan bija ex gratia – tas noz?m?, ka Ukraina neatzina ne savu vainu un ne ar? atbild?bu. Ar? v?l?kie civiltiesiskie procesi par kompnes?cij?m Ukrainas vainu un atbild?bu nav konstat?juši. Par pašu lidmaš?nu Ukraina nemaks?ja, lai gan Siberian Airlines pras?ja 15 miljonus USD. Eric Fehr Womens Jersey

paba.eu avatārs

by paba.eu

AAS Balta īpašnieku maiņa un uzņēmuma vēsture

Jūlijs 2, 2014 in Publikācijas

Apdrošin?šanas akciju sabiedr?ba Balta (AAS Balta) nu ir ofici?li nomain?jusi savus ?pašniekus. No liel?k? Apvienot?s Karalistes apdrošin?t?ja RSA Insurance Group  to ir nopircis  Polijas liel?kais apdrošin?t?js PZU, kurš sal?dzinoši nesen ien?ca ar? Latvijas tirg?. K?p?c tas ir noticis un ko m?s varam sagaid?t no Baltas un t?s ?pašniekiem turpm?k? Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

Apdrošināšanas brokeri iesaka sistēmu – nav OCTA, nav tehniskā apskate

Februāris 12, 2014 in Publikācijas

Soda punktu piem?rošana par braukšanu bez oblig?t?s civiltiesisk?s transportl?dzek?u apdrošin?šanas (OCTA) ir nep?rdom?ts solis, un tas liecina par vald?bas v?l?šanos arvien vair?k ekonomiskus jaut?jumus risin?t ar administrat?v?m un birokr?tisk?m metod?m, uzskata Latvijas Profesion?lo apdrošin?šanas brokeru asoci?cija (PABA).
Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

Kāpēc vajadzīgi apdrošināšanas brokeri?

Decembris 14, 2013 in Publikācijas

Šobr?d ir piem?rots br?dis sarunai par apdrošin?šanas iepirkumiem, jo Latvij? notikuši divi lieli negad?jumi – ugunsgr?ks valsts prezidenta pil? un plaisas Latvijas Nacion?l? m?kslas muzeja sien?. Abi par?da zin?mas probl?mas ar apdrošin?juma segumu un atl?dz?bu savlaic?gu sa?emšanu atbilstoš? apm?r?. Par to, k? valst? veicas ar apdrošin?šanas un brokeru pakalpojumu iepirkumiem, saruna ar Latvijas Profesion?lo apdrošin?šanas brokeru asoci?cijas vad?t?ju AGRI AUCI.

Kurš maks?s par pils ugunsgr?ka un m?kslas muzeja plaisu rad?taj?m sek?m?

Šie abi ir valsts vai pašvald?bu iepirkumi. Prezidenta pils gad?jum? neiet gludi – par atl?dz?b?m nav zin?ms, kompens?cija nav sa?emta. Prezidenta pili ir apdrošin?jis BAN (Baltijas apdrošin?šanas nams), bet b?vdarbu veic?ju ? BTA. T?tad divi liel?kie pašm?ju apdrošin?t?ji, kuriem b?tu j?finans? Latvijas nacion?l? objekta – Prezidenta pils ? atjaunošana. Šobr?d BTA ir izmaks?jis nelielu atl?dz?bu ? 150 t?kstošus par negad?jum? cietušajiem b?vdarbiem. Kas notiks t?l?k, laiks r?d?s. Prezidenta pils apdrošin?šanai ir sarež??ta riska pak?pe un, ja neb?tu negad?juma, visi teiktu: “Br?niš??gi, samaks?j?m pr?mij? tikai 3000 latu un dab?j?m apdrošin?šanas segumu!” Tagad, p?c ugunsgr?ka, pamaz?m top redzamas visas apdrošin?šanas l?guma juridisk?s nianses, visi apst?k?i izgaismojas un prasa atbildes.

Kas attiecas uz Nacion?lo m?kslas muzeju, dr?z redz?sim, k? š?s unik?l?s celtnes apdrošin?šana ir tikusi iepirkta. Nacion?l? muzeja rekonstrukcijas un b?vniec?bas gait? par?d?j?s jauni ?eolo?iskie apst?k?i, kuru d?? b?s j?p?rveido projekts, ir raduš?s plaisas pirms 108 gadiem uzb?v?t? ?k?. Tas rad?s daudzu miljonu lielus zaud?jumus, t?mju sad?rdzin?jumu un darbu grafiku kav?jumu. Man ir aizdomas, ka daudzi apdrošin?šanas defekti atkl?sies, kad tiks v?rt?ta arhitektu, ?eod?zisk?s vides izv?rt?t?ju, urbumu izpild?t?ju, b?vdarbu vad?t?ju atbild?ba un t?s segums. Par?d?sies ar? daudz tehnisko aspektu ? piem?ram, vai ir notikusi s?kotn?j? plaisu apsekošana un izv?rt?šana, kas, visticam?k, nenotika. Šis gad?jums noteikti att?st?sies, jo notiks aizkav?šan?s grafik?, b?s j?ievieš izmai?as projekt? un j?veido t?mes p?rprojekt?šanai. Tad redz?sim, ko no visa t? segs iepirkt? un objekta ?pašnieka akcept?t? b?vnieku apdrošin?šana.

Cik sak?rtota ir apdrošin?šanas nozare Latvij??

T? pamaz?m s?k sak?rtoties – pirmais solis, pie k? vair?kus gadus str?d?ja Latvijas Profesion?lo apdrošin?šanas brokeru asoci?cija (turpm?k – LPABA), bija veikt izmai?as Publisko iepirkumu likum?, kas attiecas uz apdrošin?šanas pakalpojumu iepirkšanu. Brokeru pakalpojums ir j?nodala no apdrošin?šanas pakalpojuma, un tie abi j?iep?rk atseviš?i. Apdrošin?šanas pakalpojuma iepirkum? svar?gas ir tr?s lietas: galvenais ? vai apdrošin?mo risku saraksts nosedz to, kas var notikt ar objektu. T?tad vajadz?ga risku anal?ze un apdrošin?šanas pras?bu izstr?de. Ja vajadz?gie riski ir nosegti, tad var run?t par cenu jeb maks?jamo pr?miju. Trešk?rt, j?v?rt?, k?da ir konkr?t? apdrošin?t?ja praktisk? pieredze ? k?das ir atl?dz?bu proced?ras, laiks, ierobežojumi, iz??mumi. Ide?li b?tu, ja apdrošin?t?js vai brokeris b?tu ar? pal?gs atjaunošanas darb?, iest?joties gad?jumam. Latvijas praks? t? reti notiek, bieži vien Latvij? apdrošin?t?ji var b?t ar? apgr?tin?jums atjaunošanas darb?.

Apdrošin?šana ir pakalpojums, kura lietder?ba nek??st redzama uzreiz, jo gad?jumi notiek reti. Te ir j?nodala vesel?bas apdrošin?šana, kur gad?jumi ir ?oti bieži no cita veida apdrošin?šanas, kur tie ir reti. Riska apdrošin?šanas veidos parasti pirc?js saj?t labumu, ja noticis negad?jums. Ugunsgr?ki notiek reti, savuk?rt vesel?bas apdrošin?šan? atl?dz?bas tiek sa?emtas visu laiku. T?p?c vesel?bas apdrošin?šan? liel?ks kolekt?vs var visai labi sajust atl?dz?bu maks?šanas praksi, kam?r ?pašuma apdrošin?šan? personisko pieredzi ieg?t ir gr?ti.

Apdrošin?šanas l?gumi ir sarež??ti, jo tajos ir daudz daž?du nosac?jumu, kuri visi ir svar?gi ? risku uzskait?jums, risku defin?cijas, iz??mumi, apdrošin?juma ??m?ja pien?kumi, negad?juma pieteikšana, atl?dz?bu izmaksas k?rt?ba u. tml. Apdrošin?t?ji m?dz savus standarta l?gumus noform?t t?, lai ir daudz un daž?di iz??mumi un ierobežots risku saraksts.

Pilnu rakstu las?t šeit: http://zurnalsiepirkumi.lv/kapec-vajadzigi-apdrosinasanas-brokeri/ Jarius Wright Jersey

paba.eu avatārs

by paba.eu

Kompensācijas un atbildība Zolitūdes traģēdijā

Novembris 28, 2013 in Publikācijas

Ir notikusi liel?k? katastrofa Latvijas teritorij? kopš 1950.gada, kad R?g? pie Daugavas piest?tnes apg?z?s ku?is Majakovskij, nosl?kstot 148 cilv?kiem.

Beidzoties gl?bšanas darbiem Zolit?d?, s?ksies ilgstoša cietušo rehabilit?cija un citu tra??dijas seku nov?ršanas un kompens?ciju izmaksas process. Te rodas allaž neiztr?kstošais jaut?jums – kurš ir atbild?gs un kurš par to visu maks?s? K? ar? – k?das ir š?s tra??dijas finansi?l?s sekas?

Parasti l?dz?gu negad?jumu atbild?bas ??d? pirmk?rt par notikušo ir atbild?gs ?ku ?pašnieks vai operators – šaj? gad?jum? veikals Maksima. ASV un anglosakšu zem?s no vi?iem pirmajiem tiktu pras?ta pilna atbild?ba daž?d?m kompens?cij?m, jo tieši vi?u kontrol? bija izv?l?ties un iesaist?t visus p?r?jos iesp?jamos atbild?gos un p?rbaud?t to veikt? darba kvalit?ti. T?pat tieši telpu ?pašnieku un galveno operatoru atbild?b? ir p?rliecin?ties par to, ka tiek izv?l?ti pien?c?gi celtniec?bas vai remonta darbu veic?ji un par to, ka visiem iesaist?tajiem ir pietiekams finansi?ls nodrošin?jums lai segtu iesp?jamo zaud?jumu finansi?l?s sekas. Tas ir tikai taisn?gi, ka ja gad?jum? izr?d?sies, ka Maksima nav nodrošin?jusi pietiekami atbild?gus apakšuz??m?jus un pakalpojumu sniedz?jus, vai, ka Maxima nav izv?l?jusies veikalam piem?rotu (šaj? gad?jum? drošu un ekspluat?cijai piem?rotu) telpu nomu, tad Maksimai pašai b?tu j?sedz gan darbiniekiem, gan apmekl?t?jiem nodar?tie zaud?jumi. T? ir veikala operatora viena no galvenaj?m atbild?b?m: nodrošin?t drošu veikala vidi darbiniekiem un apmekl?t?jiem. Read the rest of this entry →

paba.eu avatārs

by paba.eu

AAS Balva In memoriam

Jūnijs 19, 2013 in Publikācijas

Ar Finanšu kapit?la tirgus komisijas (FKTK) 17. j?nija l?mumu  lab?kos med?bu laukos aizg?jusi Latvijas vec?k? apdrošin?šanas sabiedr?ba AAS Balva. Balva dibin?ta 1992. gad? un t?s s?kumstrukt?r? bija izmantoti PSRS laik? funkcion?juš?s sabiedr?bas Ingosstrah elementi. Otra no div?m tolaik PSRS esošaj?m apdrošin?šanas sabiedr?b?m – Gosstrah juridisk? mantiniece ir AAS “SEB Dz?v?bas apdrošin?šana”, kura kop? ar nesen dibin?to AAS “Citadele Life” ir „p?d?jie mohik??i” no Latvij? re?istr?taj?m dz?v?bas apdrošin?šanas sabiedr?b?m. Read the rest of this entry →